Pirms vairāk kā 2000 gadiem kādā naktī eņģeļu pulki parādījās ganiņiem, pasludinot priecīgu vēsti:
“Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs. Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu.”
(Bībele, Lūkas evaņģēlijs 2:10-12)
Kopš 4. gadsimta pēc Kristus dzimšanas šis notikums ir kristīgo Ziemassvētku saturs, tas likts pamatā mūsu laika skaitīšanas sistēmai.
Dāvida pilsēta ir Betlēme - ciems Palestīnā, kas ir īpašs ar to, ka tajā ir piedzimis Jēzus Kristus. Bībele vēsta, ka Viņš bija ne tikai Cilvēka Dēls, bet vienlaicīgi arī Dieva Dēls. Viņš brīnumainā veidā nāca pasaulē caur jaunavu Mariju, kura palika stāvoklī no Svētā Gara. Pateicoties eņģeļa atklāsmei, viņas līgavainis Jāzeps Mariju nepameta, bet pieņēma to par savu sievu. Dienā, kad Marijai vajadzēja dzemdēt, vienīgā viņiem atvēlētā vieta Betlēmē bija lopu kūtiņa. Šī ir galvenā Bībeles un Ziemassvētku notikuma vēsts:
“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu Mūžīgo Dzīvību”. (Bībele, Jāņa evaņģēlijs 3:16)
Vārds Jēzus tulkojumā no ebreju valodas nozīmē glābējs, bet Kristus no grieķu valodas - izredzētais. Tas nozīmē, ka Jēzus Kristus ir Dieva Izredzētais, kurš, saskaņā ar kristiešu Svētajiem Rakstiem - Bībeli, ir nācis izglābt katru grēcinieku no soda par grēku, viņu vietā nomirstot pie krusta un trešajā dienā augšāmceļoties no mirušiem. Cilvēka atbildība ir uzticēties Jēzus Kristus grēku piedošanai un novērsties no ļaunuma, lai iemantotu Mūžīgo Dzīvību kopā ar Dievu Debesīs.